Andris Dzenītis

Foto: Jānis Porietis

 

Izglītība

Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm "Pamestie", 16 gadu vecumā izpelnījies Latvijas Komponistu savienības kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994).

Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika.

Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā.

Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).

 

Pedagoģiskā darba pieredze

Kā pasniedzējs ilggadīgi strādā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (no 2005. gada), Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā (no 2020. gada), Ventspils mūzikas vidusskolā (no 2013. gada). Bijis pasniedzējs Cēsu mūzikas vidusskolā, lasījis lekcijas citās Latvijas skolās, augstskolās Latvijā un ārvalstīs.

 

Profesionālā darbība

Andra Dzenīša darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos "Baltic Breezes Over Malaysia" (1996), "Warsaw Autumn" (1997, 2013), "Gaida" Viļņā (1998, 2002), "Spelplan" Stokholmā (2002), "Arēna" Rīgā (2002–2023), "Maerzmusik" Berlīnē (2003), "NYYD" Tallinā (2003), "Bergen International Music Festival" (2005), "Klangspuren" Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā "Glenn Gould studio" Toronto (Kanāda, 2006), "Time of Music" Vītasari (Somija, 2006), "ISCM World Music Days" Honkongā, Pekinā un Tartu (2007, 2018 un 2019), "Musica Viva" (Vācija, 2012) u. c.

Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Latvijas Radio koris, orķestri "Rīgas kamermūziķi", "Sinfonietta Rīga", "Deutsche Radio Philharmonie Saarbruecken – Kaiserlautern", "Radio Symphony Orchestra Berlin", Amsterdamas radio simfoniskais orķestris, Beļģijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Karels Marks Šišons, Bostonas un Leipcigas "Gewandhaus" orķestri un diriģents Andris Nelsons, Gidons Krēmers un orķestris "Kremerata Baltica", ansambļi "Kroumata" (Zviedrija), "Paragon" (Skotija), "Pierrot Lunaire Ensemble Wien" (Austrija), "Caput" (Islande), "Ensemble Modern" un diriģents Pēters Etvošs, pūtēju kvintets “Carion” u. c.

Divkārt saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, 2014, divkārt nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai "Lielais Kristaps" (2004), to saņēmis 2017.gadā par mūziku Aika Karapetjana filmai "Pirmdzimtais", ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi daudzkārtēji nominēti "Lielajai mūzikas balvai". Saņēmis "Lielo mūzikas balvu" 2006 (par vokāli simfonisko darbu "Fides. Spes. Caritas") 2014 (par koncertu saksofonam ar orķestri "E(GO)"), un 2022.gadā par 2.simfoniju “Silts vējš” . Ar simfonisko darbu "Postlūdija. Ledus" iekļuvis Latvijas Radio 3 "Klasika" 2009. gada mūzikas notikumu topā un par šo darbu saņēmis arī laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā (2010).

Aktīvi strādā arī mūzikas kritikā un publicistikā. No 2003.- 2009. gadam  bijis žurnāla "Mūzikas Saule" redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012).

Kopā ar eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu "Woodpecker project", kas dibināta 2006. gadā, aktīvi piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2004. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.